Arhīvs
Aprīlis, 2020
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
2
3
Atslēgvārdi
Kad sapņi piepildās.
Publicēts 19. februārī, 2020.
Šodien pie mums ciemos ir bērnu iemīļotās pasaku grāmatas ”Čuču zeme” autore un arī projekta ”Pasaku lāde” veidotāja Jana Grieze.


– Sveika, Jana! Paldies, ka paciemojies pie mums. Arī mani bērni ir iemīlējuši šo grāmatu un tagad katru vakaru pieprasa Čuču zemi. Grāmata ir patiešām burvīga, un pat es, pieaudzis cilvēks, dažreiz nevaru atrauties no tās. Varbūt pastāsti vairāk par pašu grāmatu! Kā tapa šī ideja – uzrakstīt Čuču zemi? Un droši vien daudziem interesēs, kā radās paši pasaku varoņi?

– Prieks dzirdēt, ka bērniem patīk. Tas ir pats labākais atalgojums un motivācija turpināt darboties tālāk. Runājot par pieaugušajiem, patiešām vairāki ir teikuši, kad iesāk lasīt, tad izlasa visu grāmatu, jo nevar atrauties. Ļoti daudzi jau tagad jautā, kad grāmatai būs turpinājums.

Man bērnībā ļoti patika lasīt grāmtas. Atceros, kad biju maziņa, mums ome lasīja pasaciņu katru vakaru pirms gulētiešanas. Ja nemaldos, viena no grāmatām, ko atceros, bija ”Hobits turp un atpakaļ”.

– Es jau biju piemirsusi par tādu, bet, kad ieminējies, atcerējos par to. Bija ļoti interesanta. Īstenībā ļoti daudzas grāmatas nāk atmiņā no bērnības.

– Jā, mūsu bērnībā nebija datoru un mobilo telefonu, bet bija citas izklaides. Lasījām grāmatas, skraidījām pa pagalmu no rīta līdz vakaram. Spēlējām paslēpes un vēl daudzas dažādas spēles. Un vecāki nevarēja dabūt mūs mājās. Bērnu raidījumu bija maz. Pārsvarā visi skrēja pie televizora pulksten astoņos vakarā, lai noskatītos ”Miedziņš nāk”, ”Runci Renāru” un citus. Vismaz tā bija manā bērnībā. No dažādiem dabas materiāliem, piemēram, zīlēm un kastaņiem, meistarojām rotaļlietas. Vecāki knapi varēja mūs dabūt mājās vakaros. Vēlāk, tīņu vecumā, jau bija citas darīšanas un intereses, kā jau visiem tīņiem. Taču ik pa reizei kādu grāmatu tomēr paņēmu palasīt. Tad, kad piedzima pašai savs bēbis, tad atsāku lasīt grāmatas. Tradīcija atdzima un turpinājās. Lasām vēl joprojām pasakas, kā arī pat domājam pasaciņas kopā. Tagad esmu sapratusi, ka tas ir mans īstais hobijs, es to daru no visas sirds. Runājot par Čuču zemi, tad jāsaka drīzāk tā, ka pasaciņas bija domātas lasīšanai pirms gulētiešanas. Arī pasaku tēliem taču kaut kur bija jāmitinās. Pie nosaukuma tapšanas lomu nospēlēja tas, ka es vienmēr saku: – Ejam čučēt! – Tā radās nosaukums Čuču zeme. Kas attiecas uz varoņiem, katrs radās citādāk.

– Tagad man jāsaka kā pelēnam Čī grāmatā: cik interesanti! Stāsti! Stāsti!

– Par pelēnu Čī. Viņš radās kopā ar sapņu vilcienu. Kādu vakaru nevarēju bērnu nolikt gulēt un sāku dziedāt dziesmiņu. Vienkārši improvizēt. Un pirmie vārdi, kas ienāca prātā, bija: – Guli, guli, mazulīti, sapņu vilciens dodas ceļā... Tā radās sapņu vilciens. Protams, vajadzēja kādu, kas to varētu vadīt. Ienāca prātā, ka tas varētu būt mazs un īpašs pelēns. Tā radās pirmie pasaku tēli. Tad prātā ienāca doma, ka vajadzētu orķestri vai mūzikas grupu, kas varētu visus bērnus svinīgi sagaidīt Čuču zemē. Mūsdienu grupas ir dažādas, taču pārsvarā tajās ir vokālists, bundzinieks, ģitārits un kāds, kas spēlē kādu citu mūzikas instrumentu. Tad sākām domāt, kas varētu sist bungas. Zaķis! Pārējie tapa līdzīgi. Piemēram, zaķis un rudais Rūdis tapa no dziesmiņas, ko vīrs dziedāja mājās joka pēc. Reiz dzīvoja zaķis, kuram bija rudais kaķis... Tā doma man un mazajai ļoti iepatikās, un iekļāvām to pasakā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums mājās pašiem ir rudais kaķis.

– Cik interesanti! Patiešām pasakas no sirds un no dzīves. Cik zinu, tad daļa no ienākumiem tiks ziedota bērnu labdarībai.

– Jā, izdomājam, ka peļņu no pirmajām grāmatām ziedosim kādai bērnu labdarībai.

– Kurš darbojās pie grāmatas ilustrācijām?

– Zīmējumu autors mums ir Nikita Čaikovskis – manas ļoti labas draudzenes dēls. Parasti ļoti grūti ir atrast kādu, kurš brīvprātīgi nāktu un zīmētu, un darbotos. Ļoti priecājos, ka viņš piekrita eksperimentam un uzzīmēja visus zīmējumus. Sanāca bērnu pasaku grāmata ar bērna zīmētām ilustrācijām. Doma arī tālāk turpināt tā, ka bērni zīmē ilustrācijas.

– Tas, man liekas, vēl vairāk piedod grāmatai īpašu nozīmi. Kā bija ar pašu grāmatas izdošanu?

– Man ļoti paveicās ar izdevniecību. Šī ir mana pati pirmā grāmatiņa, un man par grāmatas izdošanu nebija ne mazākās nojausmas: kas, ko un kā. Vienmēr grāmatnīcās skatos uz grāmatām un domāju: kāpēc tās tik dārgas? Taču tad, kad pati saskāros ar izdošanu, sapratu, kā vispār rodas cena. Tas nav tik vienkārši! Vajag maketu, vajag izmēru, vajag noformējumu. Jāsaprot, kādai vecuma grupai būs domāta grāmata, jo no tā atkarīgs, vai tā būs cietajos vai plānajos vākos, kāds šrifts, arī teksta koriģēšana un vēl viss kaut kas cits. Man ļoti paveicās ar izdevniecību ”Iedvesmas Grāmata”. Silti iesaku! Palīdzēja gan noformēt, gan maketu uztaisīja, kā arī atrisināja jautājumu ar teksta koriģēšanu. Liels paldies par visu izdevniecībai! Patiešām rekomendēju! Tajā ne tikai grāmatas izdod, bet vēl visu kaut citu var izdarīt, piemēram, vizītkartes uztaisīt, kalendārus. Starp citu, par kalendāriem. Izdevniecībā var iegādāties pasaku kalendāru, kur pasakas ir sarakstījuši paši bērni. Fantastiska ideja!

– Tu minēji teksta rediģēšanu. Tu pati to dari vai kāds cits?

– To mums dara Iveta Reinsone, bez viņas grāmatiņa nebūtu tapusi. Par to liels paldies viņai. Tādas lietas kā koriģēšanu es uzticu, teiksim tā, profesionāļiem, tāpat kā grāmatas noformēšanu es uzticēju Diānai Andersonei (”Iedvesmas Grāmata”).

– Tur es laikam arī piekritīšu, jo ir lietas, ko zinošs un profesionāls cilvēks izdarīs daudzreiz labāk, nekā pats vari izdarīt. Tas gan! Kur var iegādāties ”Čuču zemi”?

– Lai iegādātos grāmatiņu, ir jāsazinās ar mani pašu. Var rakstīt uz Facebook grupu ”Pasaku Lāde”, draugos.lv lapa vēl tikai top, bet arī draugos.lv var sazināties ar mani pašu. Starp citu, ”Pasaku lādē” var lasīt visas pasaciņas – vecās un jaunās. Tiem, kam gribas taustāmā veidā grāmatiņu, kā arī piedalīties labdarībā, tad jāsazinās ar mani pašu.

– ”Pasaku lādē” ir ne tikai Čuču zemes pasakas. Cik es skatījos, tur daudz dažādu tikpat mīļu un jauku citu pasaku.

– Jā, ”Pasaku lādē” ir arī citas jaunās pasakas. Izveidoju grupu Facebook, jo tā vieglāk dalīties ar pasakām. Sākumā draugi tāpat prasīja, lai atsūtu pasaciņu, tad vēlāk draugu draugi sāka prasīt. Beigās nonācu pie secinājuma, ka vajag izveidot grupu un lapu, lai vieglāk varētu dalīties. Tad nav katram pasakas atsevišķi jāsūta.

– Vairāk laika paliks jaunajām pasakām, vai ne?

– Jā, tieši tā!

– Kādi ir nākotnes plāni attiecībā par pasakām? Vai gaidāma vēl kāda grāmatiņa?

– Tā kā tas ir mans hobijs tagad, tad savā brīvajā laikā rakstu jaunas pasaciņas. Plānā ir turpināt rakstīt tās tālāk, kamēr var. Par grāmatiņu... Kas to lai zin’! Viss ir iespējams. Nekad neko nevar zināt. Bija sapnis izdot bērnu grāmatiņu, un, redz, sapnis piepildījās! Viss varbūt.

– Ļoti ceru, ka būs, jo man arī gribētos taustāmā veidā kādu turpinājumu Čuču zemei. Paldies Tev par jauko interviju! Novēlam Tev izdot daudz jaunu grāmatu! Nobeigumā varbūt vēlies kaut ko novēlēt saviem un mūsu lasītājiem?

– Paldies par uzaicinājumu uz interviju, par jauko novēlējumu! Atcerēsimies, ka pozitīvais vairo pozitīvo! Sapņojam un piepildām savus sapņus! Ja arī kādreiz kaut kas nesanāk, nevajag uzreiz mest kliņķi krūmos! Viss ir iespējams!

 

Latviešu Mantojums.

Pasaku lāde : https://www.facebook.com/groups/437089180244409/


Komentāri (2)
Gita: Čuču zemes pasakas ir lieliskas!
19/02/2020 16:45
Jana: ļoti gaidīšu vēl kādu pasaciņu :)
23/03/2020 15:15
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: